Pirts Mantojums

Pirts tradīcija Latvijā ir mūsu tautas dārgums un kopēja vērtība, kas saudzējama, sargājama un saglabājama nākamajām paaudzēm, lai arī mūsu bērni un bērnu bērni varētu godāt šo seno, dainās apdziedāto tradīciju un lai labpatikā baudītu pirti.

Pirts tradīcijai Latvijā ir vairākas raksturīgas iezīmes. Pirmkārt, latviešu tradicionālā pirts ir “slapjās” pirts tradīcija, kas tiek praktizēta Latvijas ģimenēs jau no sendienām līdz mūsdienām ķermeņa attīrīšanai, veselības uzturēšanai un labsajūtai, izmantojot karstumu, ūdeni, pirts tvaiku un Latvijas augus un dabas veltes. Pirts ir netulkojams vārda apzīmējums senču tradīcijai, kas sevī ietver tautas dzīvesziņu. Bieži sarunvalodā pirti dēvē par "ķermeņa, gara un dvēseles dziednīcu vai svētnīcu".

Otrkārt, pirts ir speciāla ēka vai telpa ar pērtuvi, kas aprīkota ar lāvu/-ām un pirts krāsni ar akmens krāvumu, kas tiek turināta ar malku un tiek izmantota pirts tradīcijas praktizēšanai.

Pirts tradīcijai Latvijā kā senai ķermeņa attīrīšanās, labsajūtas un dziedināšanās praksei saiknē ar dabu raksturīgI:

• uguns - malkas krāsns un pirts gars no sakarsēta akmens krāvuma.

• ūdens - pirts gara mešanai, kontrastiem, darbam ar augiem un augumu.

• augi, augi un vēlreiz augi un dažādas dabas veltes no Latvijas dabas bagātības, jo pirtī notiek pēršanās, mazgāšanās un dziedināšanās ar dažādām pirtsslotām, augu vīšķiem un citiem darinājumiem, kas pagatavoti no Latvijas savvaļas un dārza augiem.

• Ģimeniska tradīcija – pirtī iet individuāli un ar ģimeni, vai kopā ar radiem un draugiem, tādēļ mums tradicionāli ir mazas, nelielas pirtiņas. Pirtī tiek cienīts cilvēka auguma kailums, kas izriet no katras ģimenes uzskatiem, pārliecības un ģimenes paradumiem.

Daudziem Latvijā ir sava pirtiņa, kas tiek kurināta parasti nedēļas nogalēs. Latvijā pirts tradīcija tiek nodota no paaudzes paaudzē un uzskatāma par daudzu Latvijas iedzīvotāju svarīgu dzīves sastāvdaļu. Pirtī ejot, cilvēki attīra ķermeni, atpūšas un atjauno spēkus, nesteidzīgi veltot uzmanību savai un/vai ģimenes veselībai un labsajūtai roku rokā ar dabas ritu.

Latvijā pirtī mēdz iet jauni un veci jebkuras profesijas, izglītības, reliģiskās un politiskās pārliecības un sociālo slāņu cilvēki. Latvijā pirts tradīcija visbiežāk tiek uzturēta savās ģimenes, radu vai draugu pirtīs. Pirtī iešana parasti notiek dzimtas kopienas ietvaros, tā tiek pārmantota ģimenē, bērniem prasmes pārņemot no saviem vecākiem, vecvecākiem, radiem un ģimenes draugiem. Šī ar pirts tradīciju saistītā kopienas daļa, kaut arī daudzskaitlīga, vienlaikus ir publiski nemanāma, jo pirtī iešana notiek individuāli, savās mājās, sētās un saimēs. Pirts kopienai piederīgas ir arī lokālas, neformālas pirts cienītāju grupas, kas izveidojušās gandrīz katrā Latvijas pilsētā un lielākā ciemā. Tajās satiekas cilvēki, kuriem pirts ir svarīga viņu dzīves daļa, patīk iet pirtī un dalīties pieredzē.

Latviskajā pirts tradīcijā iekļaujas cilvēka veselības uzturēšanas un dziedināšanas zināšanas un pieredze, kas nodota no paaudzes paaudzē. Ar dziedināšanu pirts tradīcijas kontekstā saprotama racionāla veselības uzturēšanas paņēmienu un metožu izmantošana, kā arī augu un dabas līdzekļu pielietošana pirts vidē cilvēka veselības saglabāšanai un atjaunošanai (Ančevska 2020).

Pirts tradīcija ir ļoti sena, tā Latvijas teritorijā ģimenēs tiek praktizēta jau no sendienām – pirmās rakstiskās liecības fiksētas 13. gadsmita hronikās. Vēsturiski pirts tika uzskatīta par tīrāko vietu sētā un tamdēļ ar to saistīti visi lielākie cilvēku dzīves notikumi. Pirtī dzima bērni, turpat gatavojās krustabām, laulībām un citiem svarīgiem dzīves notikumiem. Turpat arī apmazgāja aizgājējus. Pirtī žāvēja augus un dārza veltes, bet melnās dūmu pirtīs arī kaltēja gaļu. Tādēļ var teikt, ka pirtī pavadītie svarīgie dzīves mirkļi, kā arī ikdienas attīrīšanās tai piešķīra svētnīcas lomu. Senie rituāli tiek praktizēti joprojām, kā piemēram, pirtīžu rituāls jaundzimušajam bērniņam un jaunajai ģimenei, satikšanās svinēšanai un ģimenes saišu spēcināšanai. 

Mūsdienās, kad cilvēki ikdienā mazgājas dušā un vannā, latvieši joprojām, kā senāk, pirti kurina ar malku un praktizē pirts tradīciju savās, radu vai draugu pirtiņās. 21. gadsimtā pirts ir vieta, kur apzināti, dziļi attīrīt ķermeni, jo, tradīcijai satiekot zinātni, tapis skaidrs, ka, sviedrējot, ķermeni iespējams attīrīt daudz dziļāk apvienojumā ar pēršanos, sutināšanos, skrubēšanos un dažādām augu aplikāciju masāžām, kas cilvēkam ļauj justies labāk, uzlabo dzīves kvalitāti un iedarbojas veselību veicinoši. Ar to skaidrojama intereses par pirti palielināšanās, īpaši pēdējos 10-20 gados, jo cilvēks intuitīvi mekē savu miera “ostu” un saikni ar dabu un senču gudrību. 

Pirts tradīcija Latvijā nenoliedzami ir “zaļā” tradīcija, jo tautā uzkrātas daudz zināšanas par kokiem, augiem un citām dabas veltēm, un to prasmīgu pielietojumu pirtī. Pirts tradīcija ietver praktiskas zināšanas un iemaņas pirtsslotu siešanā, vispirms ievācot augus, koku zarus, tos sasienot slotiņās, žāvējot un uzglabājot. Visaromātiskākās ir pavasara un vasaras pirtis, kad dabā viss plaukst un zaļo, un tad pirtī tiek nestas iekšā svaigas pirtsslotas un dabas veltes. Ziemas pirtīm tiek izmantoti skuju koki un kaltētas pirtsslotas un augi. 

Latviskā pirtī peras, skrubējas, berzējas un pielieto virkni dažādu pēršanās un masāžas tehniku ar pirtsslotām, augu vīšķiem, sakņu berzīšiem, skrubjiem u.c. atkarībā no katra gaumes, zināšanām un patikšanas rāmi savā mierā. Latvietis ir dziļi pārliecināts, ka pirtī laiks tek citādāk un var nesteidzīgi atjaunot spēkus. 

Latviešu tautasdziesma: “Paldies, paldies pirts kūrējam / Paldies ūdens nesējam / Paldies slotas sējējam /Paldies mugur pērējam” (Tdz 55374,2) precīzi iezīmē senās pirts norises, kas nav daudz mainījušās arī mūsdienās.

Pirtī sastapsi rāmu siltumu, nevis karstumu, jo svarīgi ir lēni, dziļi izsildīties “līdz kaulam”. Tādēļ Latviskā pirtī karstuma un mitruma proporcija ir svarīga un tā svārstās starp 100-120 punktiem, ar to saprotot, ja temperatūra pirtī būs, piemēram, 55 °C, tad relatīvais metrums būs aptuveni 65% un līdzīgi, vai otrādi. Šādā vidē arī vislabāk jūtas augi. Pirtij raksturīgas dažādas ūdens procedūras, sākot ar peldēšanos dabiskās ūdens tilpnēs kā dīķos, ezeros, upēs, tā plaša ūdens pielietošana arī pašā pirts procedūrā kontrasta efekta sniegšanai ķermenim. 

Pirts garu latviešu pirts tradīcijā uztur dzīvā uguns, jo pirts krāsni tradicionāli kurina ar malku, un krāsns akmeņi, kas bagātīgā krāvumā uzgulst uz pirts krāsns, veidojot īpašu pirts garu.

Pirts tradīcija Latvijā ir ne tikai ģimeniska, bet vienlaikus arī intīma – tajā tiek cienīts cilvēka auguma kailums, jo uzskata, ka pirtī veselīgāk iet bez apģērba. Mūsdienās katrs pirtī gājējs to praktizē saskaņā ar individuāliem priekšstatiem, kas izriet no katra uzskatiem un ģimenes paradumiem. 

Ja somi var lepoties ar visvairāk saunu uz vienu iedzīvotāju, tad latvieši var dižoties ar visvairāk pirtniekiem uz vienu iedzīvotāju, jo ar mūsu iedzimto prasmi un dabisko talantu rūpēties par savu tuvāko labsajūtu, mēs paši peramies un labprāt viens otru noperam ar piersslotām, palutinām ar pieskārienu dažādās pirts procedūrās sev un saviem mājiniekiem par prieku. Pirtnieka aicinājumam nav vecuma ierobežojumu, jo pirtnieks ģimenē var būt kā opis, tā mazs puika, kuram patīk pērt savu opi vai mammu pačubināt ar pirtsslotām sestdienas pirtiņā. Pienākumi ģimenēs dabiski sadalās pēc katra talantiem un patikšanas, jo kādam tīk kurināt pirts krāsni, kādam siet pirtsslotas, bet vēl kādam pērt un pērties no sirds.

Vislabāk pirts pieredzi iegūt, ciemojoties vietējās ģimenēs, kuras regulāri praktizē pirts tradīciju un nereti labprāt dalās ar pirts draugiem savās zināšanās. Pirtniekus, pirtsmīļus un pirts draugus satikt iespējams dažādos pirts kopienas pasākumos, kā privātās pirtiņās, tā plašāka mēroga pasākumos – pirts dienās, festivālos un pirts skolās pie ģimenes vai profesionāliem pirtniekiem. 

Kopš 22.09.2025. Pirts tradīcija Latvijā ir iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Vairāk informācijas: https://nematerialakultura.lv/nkm-saraksts/#

Pirts ir netulkojams vārda apzīmējums senču tradīcijai, kas sevī ietver tautas dzīvesziņu (avots - https://likumi.lv/ta/id/332803-par-pirts-terminu-saraksta-apstiprinasanu).