Pirts kā TERAPIJA. Pirtnieces un fizioterapeites Anitas Elksnes pašdziedināšanās formula veselīgākai dzīvošanai.

pirts_terapija

Pirtniece Anita Elksne uzskata, ka prasmīga pirtī iešana ir viena no veselības uzturēšanas un stiprināšanas terapijām. Terapija (no grieķu: ϑεραπεία (therapeia) – ‘kalpošana, kopšana, dziedināšana’) ir metožu kopums, kas palīdz organismam pašsakārtoties, pašatveseļoties.

Mācoties Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta medicīnas katedrā par fizioterapeiti un veicot pētniecisko darbu “Pirts procedūru ietekme uz cilvēka organismu” asoc.prof. Alvja Paeglīša vadībā, lai noskaidrotu pirts slodzes un fizikālo faktoru ietekmi uz cilvēka organisma sirds asinsrites un nervu sistēmām, tika secināts, ka pirts procedūra kā DOZĒJAMA SLODZE labvēlīgi iedarbojas uz organisma veselību – asinsrites un nervu sistēmām.

Pētījuma nolūks, balstoties uz pirts literatūrā pieejamajiem avotiem, tika izveidota standartizēta pirts procedūra: ar piecām 15 minūšu karsēšanās reizēm, un ar tik pat ilgām atpūtas reizēm, pēc pēdējās sildīšanās lāvas telpā pētījuma dalībnieks līdz 1 min iegremdējās +15 grādu aukstā ūdens basienā, pēc baseina 30 minūtes ilgs atjaunošanās periods. Pērtuves temperatūra tika izvēlēta +60 grādus silta un gaisa mitrums 40%-45% gara uzmešanas laikā, temperatūra atpūtas laikā tika uzturēta +22 grādi.

Šis pētījums, kā arī iepriekš gūtās zinības Alvja Stankeviča veselības skolā, Ziedoņa Kārkliņa (ziedonis.lv) pirts skolā, stiprinājusi Anitas pārliecību, ka prasmīgi organizēta pirts procedūra apvienojumā ar augu iedarbību un kustību regularitāti var palīdzēt cilvēkam iedarbināt  pašdziedināšanās mehānismus.

Iedala 4 lielas pirts grupas:

  • mitrās pirtis (latviešu, slāvu), kur karstuma un mitruma mijiedarbība;
  • Sausās (somu), kur sauss un karsts gaiss;
  • Tvaika (turku), kur mitrs gaiss;
  • Infrasarkanās pirtis, kur zemā temperatūrā ar speciālu sildelementu palīdzību tiek dziļi izsildīti ķermeņa audi.

Lai gan pirts sabiedrībā ir pieņemts, ka latviskā pirts ir 120 procentpunktu robežās, kur karstuma proporcija variē ar mitrumu, tomēr, terapeitiskai pirtij Anita iesaka pieturēties 100 procentpunktu robežās, kur 60 grādu karstums un 40% mitrums, jo tāda pirts būs ne vien patīkama, bet arī neradīs lieku slodzi sirds un asinsrites sistēmai.

Kā tecis fiziologs Pavlovs, cilvēka organisms ir pašregulējošs, pašatjaunojošs, pašpilnveidojošs, tādēļ cilvēka vienīgais uzdevums ir dabīgo aizsargspēju spēcināšana, lai savam organismam palīdzētu būt veselam.

Galvenie faktori, kas iedarbojas uz veselību ir: 1. Domāšana, 2. Gaiss, 3. Ūdens, 4. Uzturs, 5. Saskaņa ar dabas likumiem, 6. Fiziskā aktivitāte un 7. Attīrīšanās, un tieši par pēdējiem diviem Anita stāstīja visvairāk.

Lai pirts terapija sniegtu maksimālu labumu, ir jāveicina sviedru izdalīšanās, kas pirtī notiek caur sviedru receptoriem ādā.  Tādēļ līdztekus ierastām svīšanas tējām (piemēram, aveņu, liepziedu), Anita aicina nogaršot arī eksotiskas garšvielu tējas, kas veicina svīšanu – Anīsa un Lakricas tējas, kas lieliski sekmē limfas šķidrināšanu. Papildus svīšanu pirtī veiina arī ar reflektoro iedarbību – karstām vannītēm pēdām, reflektoro masāžu. Un tikai tad, kad sviedri sākuši izdalīties un kapilāri atvērušies, var veikt ķermeņa ādas attīrīšanu jeb skrubēšanu.

Anita iesaka ķermeņa skrubēšanu veikt tikai ar dabiskiem, vislabāk paša pagatavotiem ķermeņa skrubjiem. Šajā reizē izmēģinājām 3 veidu skrubjus:

  • Pārtikas skrubi, kur sajauktas samaltas kvinojas un čia sēklas, krustnagliņas, ķirbju miza un sāls, vai
  • Kafijas skrubi, kur svaigi malta kafija, kanēlis un sāls, un
  • Vairāku zāļu tēju asorti.

Lai pirts kā terapija sniegtu maksimālu labumu, svarīgi, lai karstums iekļūtu dziļākajos audu slāņos. Anita iesaka karsēties vismaz 2-3 reizes izkarsēties, pa 10-15 min, un cik ilgi karsējamies, tik ilgi arī dzesējamies. Ja mēs pakāpeniski uzkarsējam ķermeņa iekšējo temperatūru virs 39 grādiem, tad iet bojā neveselās šūnas un ieslēdzas ķermeņa pašdziedināšanās mehānismi. Tādēļ terapeitiski nav svarīgi uzkarsēt ādas virsējos slāņus, bet gan ļaut pakāpeniski ķermenim izsilt “līdz kaulam”. Viens no rādītājiem dziļai ķermeņa izkarsēšanai ir savdabīgs drebulis, kas nereti cilvēku piemeklē peroties pēc karsēšanās.

Svarīgi arī, ko pērtuvē lej uz akmeņiem. Šajā reizē izmēģinājām dzēstās sodas uzlējumu, kas mīkstina pirts gariņu un labvēlīgi iedarbojas uz elpceļiem, kā arī ēteriskās eļļas – lavandas un priežu ēteriskās eļļas (Piniols).

Jāatceras, ka pērtuvē skābekļa daudzums ir samazināts un tā ir bieži jāvēdina un jānovērš liekais mitrums pērtuvē (ne vairāk kā 40-45%)! Īpaši tad, ja pērtuvē vienlaikus atrodas daudz cilvēku un/vai tiek izmantoti daudz augi.

Anitas dzīves moto:  “Gribi labi justies – kusties! Gribi ilgi labi justies – PAREIZI KUSTIES!”, kas ir palīdzējis gan pašai, gan citiem atveseļot balsta kustību sistēmu, lai atgrieztu savu veselību. Atdzesēta pērtuve vai pirts priektelpa ir tā vieta, kur ir iesējams izstiept muskuļus un izvingrināt ķermeni pirts procedūras laikā pēc tam, kad muskuļi un saites ir izsildītas.

Lai uzturētu veselu mugurkaulu un locītavas, ir jānodarbina ne tikai virspusējie, bet arī dziļie muskuļi. Lai muskulis varētu darboties pilnvērtīgi, tam ir jābūt: ELASTĪGAM, ar pietiekamu garumu un spēku. To var panākt, ja pilda attiecīgos spēka un stiepšanās vingrinājumus. Vecumam nav nozīmes, jo zinātniski pierādīts, ka ar spēka vingrojumiem muskuļu masu normālā stāvoklī var atjaunot jebkurā vecumā, bet tas prasa pacietību un regulāru darbu.

Izkarsējot pareizi ķeremeni pirtī mēs varam palīdzēt sev un saviem tuvākajiem pirtī pastiept muskulīšus. Anita demonstrēja virkni vingrojumu, kurus katrs var pielietot pērtuvē vienlaikus ar karsēšanās procedūrām. Pirts ir lieliska vieta, kur pie stiepšanās vingrinājumiem palīdz kā siltums, tā lāva, tā pirtsslotas, kuras vienlaikus var sniegt karstu komprešu efektu.

Vienlaikus Anita vērsa uzmanību, ka ejot pirtī muskuļi tiek relaksēti, atslābināti. Ilgstoši un regulāti ejot pirtī, muskuļi zaudē tonusu. Šo Anita aicina atcerēties un ikdienā rūpēties par savu ķermeni ikdienā, veicot stiepšanās un spēka vingrinājumus.

Šajā pirts mācību dienā Anitai nāca talkā arī māsa Lilija Šinta, kura prasmīgi veica pēršanu ar pirtsslotām un ierādīja pašpēršanos, un pirtnieks Aigars Sondors, kurš iepazīstināja ar klūdziņu vibroakustiskās masāžas skanošo efektu uz ķermeni.

ANITA ELKSNE ir Ķekavas novada pirtniece, fizioterapeite, veselīga, aktīva dzīves veida izzinātāja un praktizētāja, un nūjošanas instruktore. Anitas pašdziedināšanās pieredze, krāsainais dzīvesstāsts, neatlaidīga un mērķtiecīga sava ceļa iešana, ticība iegūtajām zināšanām un to pielietošanai un pastāvīgs darbs ar ķermeni iedvesmo ne vienu vien.

Anita teic: “Pirts ir vieta, kurā es izdaru “ģenerālo tīrīšanu” sev piederošajā templī – ķermenī, kurā dzīvo mana dvēselīte. Lai pirtiņā peroties gūtu labsajūtu un palīdzētu organismam pašsakārtoties, ir nepieciešamas daudzpusīgas zināšanas. Arvien es turpinu mācīties un  labprāt dalos savā pieredzē.”