Valdis un Dace ikdienā nāk no biznesa un korporatīvās vides, un spēku rod pirtī un dabā. Šī atziņa nākusi pamazām, iepazīstot latviskās tradīcijas un pirti. Valdis Purvinskis stāsta: “Tiklīdz cilvēks sajūt saules un dabas ritmu, dzīve iegūst skaidrāku un dziļāku nozīmi. Lai sajustu spēku, nav jāmeklē dzīves patiesības pa PaSauli, bet pietiek palūkoties apkārt un ķerties klāt savu senču gudrībai. Tur viss atrodams, lai latvietim dzīvot laimīgam”.
Senču tradīcijās pirts neatraujami saistīta ar dzīves ritmu, un tādēļ tā tik tuvu esoša un viegli izprotama. Lai kur dzīvotu, pilsētā vai laukos, mūs visus apspīd saule. Latvietis iegāja pļavā un vēroja. Ieraudzīja sauli un mēnesi. Gadskārtas ir elementāra lieta – mentāli iekļauties dabas ritmos. Tā ir tā jēga!
Valdis: “Pirts ir manas latviskās dzīvesziņa sadaļa, un Lielzemenes pirts skolas vadītāji iedeva sapratni, ka saules svētkus un cilvēka godus var un vajag svinēt citādāk. Sekošana senču tradīcijām, savu sakņu sajušana dod spēku arī ikdienas solī.” Valdis un Dace uzsver, ka vissvarīgākā ir katra cilvēka paša pieredze un sajūtas, nevis tas, kas iegūts skolās, grāmatās vai “aizlienēts no kaimiņa”. Tieši katra cilvēka paša pirts sajūta un darīšana aizvedīs cilvēku tuvāk savai būtībai, un to būs iespējams nodot mantojumā saviem bērniem un bērnu bērniem. Un kad šīs sajūtas un pieredze kļūst par dzīves sastāvdaļu, pirtī iešana kļūst par regulāru vajadzību un rituālu – katram savu!
Valdim pirts rituāls ir tik pat svarīgs kā gadskārtas. Nevar darīt garām skrienot. Ir vajadzīgas trīs lietas, kas šķietami ikdienišķas darbības padara par rituālu:
- laiks, kas tiek veltīts rituāla tapšanai un norisei – ar noskaņošanos, plānošanu, kas allaž būs apzināta izvēlē un nodoms, nevis steidzīgs, nejaušs notikumu virknējums;
- vieta, skaidri nosakot, ka re, šeit, šajā vieta es veikšu savu rituālu;
- pavadonis. Rituāla vadītājs, kurš zina, kā un kādēļ tas process notiek. Te nav jābūt īpašām spējām, vien vēlm2ei darīt. Vadītāja pieredzi var iegūt tikai darot. Arī katrs pats var būt sava rituāla vadītājs.
Rituāls var būt kā vienkāršs un sadzīvi atvieglojošs, tā lielākus dzīves notikumus iezīmojošs. Pirtī iešana reizi mēnesī, kad uz to sabrauc visa saime, arī ir rituāls. Pirtī iešana pirms lieliem svētkiem/godiem arī ir rituāla darbība, kas nākusi mums līdzi no senām dienām. Mājas stūru mazgāšana ar jēgu, pievienojot tam attīrošo domu spēku, arī ir mazais rituāls, kas palīdz sakārtot savas domas un sajūtas.
Dzimtas spēks rituālos strādā maģiski. Izteiktās vēlēšanas mēdz piepildīties, jo visi ir klātesoši, ar labām domām un atbalstu viens otra dzīves ceļā. Rituāla vietas iekārtošana un dekorēšana noskaņo, bet pamatu pamatos spēks ir tieši nodomam un vēlmei sanākt kopā, lai viens otru atbalstītu. Šī kopdoma dara brīnumus, vienlaikus plānojot nākotni un pateicoties dabai, savai dzimtai, senčiem.
Dace Purvinska: “Meklējot atbildes uz savas dzīves lielajiem jautājumiem: kas es esmu, kādēļ šeit esmu, iepazinu jaudīgas citu zemju garīgās prakses – kristietību, budismu, yoga, Cigun. Skolotāja Lars Muhl semināros sajutu pirmatnējās kristietības tīro vēstījumu. Sajutu saikni ar citiem cilvēkiem un saikni ar dvēseli. Zinu un jūtu, ka visi esam viens. Ieejot latviešu pirtī un piedzīvojot senču gudrību latviešu dzīvesziņā, nāca atklāsme, ka esmu atradusi to, kas ir mans. Sajutu, kā strādā pirts gars. Un vairs nevajag tālāk meklēt.”.
Pirts gars katram sajūtās būs savs, no “ejam mazgāties”, līdz “mainām apziņu”. Pirtī svarīgi sajust pašiem sevi, un novēlēt sev to, kas tajā brīdī vajadzīgs. Piedomāt pie tā apzināti. Un pirts ir tā vieta, kur laiks apstājas, un kur pašam apstāties un padomāt bez steigas un ikdienas skrējiena.
Ja vien iemācāmies otram pieskarties KĀ BĒRNAM, tad tā jau ir puse no veiksmīgas pirtī iešanas garantijas. Jo bērniem mēs no sirds vēlam labu. Un tieši to pašu sajutīs arī katrs pirtī gājējs, ja ar šādu domu aicināsim pirtī savu ģimeni un mīļos.
Daces sirdslieta ir medus, kas tiek nests arī pirtī. Ja sāls un augu skrubis ir vajadzīgi, lai attīrītos enerģētiski un praktiski noskrubētu veco ādu un atvērtu poras pirms pēršanās ar pirtsslotiņām, tad medus ne tikai nospicē pirts dienu un aiztaisa ādas poras, bet arī iedod saldumiņu ikdienas dzīvei. Medu un sāli nav jēgas likt kopā, jo katrs dara savu – sāls atver poras, medus aizver. Fantastisks ir medus kopā ar baltegles skuju malumu ziemas pirtiņā!
Pirts zinību dienā gatavojām augu un sāls skrubjus, no Daces krājumiem katrs izvēloties tieši tos augus, kuru smarža visvairāk uzrunā. Mācījāmies pašapkalpošanos pirtī – pašskrubēšanos, pašpērienu un pašmasāžu, piepalīdzot viens otram vien muguriņu apstrādē.
Patīkami pārsteigti izbaudījām, ka @Viesturs Čipāns – Kipāns mobilās pirtiņas uz riteņiem gars ir tik pat jaudīgs kā stingros pamatos būvētai pirtij. Tas deva iedrošinājumu ļauties īrēt pirtiņu, ja pašam nav savējās. Šo liekam azotē kā jaudīgu mudinājumu ikvienai atrunai tēmā “man nav savas pirtiņas”. Ja vien ir karsta vēlēšanās doties pirtiņā, tad pirtiņu allaž var izīrēt un tā atbrauc līdz pat mājas namdurvīm.
Pirts zinību dienas dalībnieki juta prieku un gandarījumu gan par kopā būšanu ar līdzīgi domājošiem, labvēlīgi noskaņotiem ļaudīm, gan par iegūtajām zināšanām, prasmēm un pieredzi. Kādam tā bija atskārsme, ka zirņu miltu pievienošana skrubi padara patīkami slīdīgāku, citam – ka var skrubēties ar augiem vien, un ka pašpēriens arī ir makten jaudīgs. Citam, savukārt, radās vēlme vēl vairāk iepazīt latviskās tradīcijas.
Pirtnieks strāda ar nodomu, vārdiem, elpu, pirtsslotām, augiem, un vēl daudz un dažādām lietām. Katram izpausmes pirtī būs savas. Pirtī nav pareizi/nepareizi, ja vien ejam pirtī ar gaišu nodomu un mīlam sevi un cilvēkus uz lāvas kā bērnus. Līmeņi, ar kuriem pirtnieks var darboties, ir daudz un dažādi, un katram savi. Pirts ir tik dažāda, cik dažādi un unikāli esam mēs katrs.
Lai katram savi pirts rituāli!